Vai esat dzirdējuši par šādu vitamīnu?

Iespējams, ka nē, jo par šo vitamīnu pēdējās desmitgades laikā ir runāts maz, un reti kurš zina atšķirību starp vitamīniem K1 un K2. Lai gan, ja Jums ir bērni, Jūsu jaundzimušajam slimnīcā, iespējams, tika piedāvāts vitamīns K – tas ir svarīgs profilaktikai, lai novērstu hemorāģisko slimību jaundzimušajam. Nenobriedušas aknas izraisa šī vitamīna trūkumu jaundzimušajiem, un nekontrolētas asiņošanas sākums K vitamīna deficīta dēļ var izraisīt ļoti nepatīkamas sekas [1].

Jau sen ir zināms, ka K vitamīns ir vitāli svarīgs, galvenokārt, asins recēšanas procesā. Tas ir viens no četriem ūdenī nešķīstošiem vitamīniem. Pazīstams kā kofaktors koagulācijas enzīmu ražošanā aknās, osteokalcīnā, kaulos, saistaudu olbaltumvielu skrimšļos un asinsvadu sieniņās. K vitamīns ir svarīgs arī brūču dzīšanas procesā [2].

Vitamīni K1 un K2

Vitamīns K tiek iedalīts vitamīnā K1 (filohinons) un vitamīnā K2 (menakinons). K1 ir atrodams augu pārtikas produktos (brokoļos, spinātos), bet K2 ir atrodams dzīvnieku izcelsmes produktos (gaļā, piena un fermentētos produktos) [3].

Sievietēm ar uzturu katru dienu jāuzņem 90 mikrogrami K vitamīna, bet vīriešiem – 120 mikrogrami. Bērniem šis daudzums mēdz būt atšķirīgs: no 2 mikrogramiem jaundzimušajiem līdz 75 mikrogramiem pusaudžiem. Vitamīnu K1 ir samērā viegli uzņemt ar pārtikas palīdzību, tomēr vitamins K2 ir atrodams tikai dažos produktos, un to pietiekamā daudzumā uzņemt tikai ar pārtiku ir gandrīz neiespējami [4].

Kādas ir vitamīna K deficīta pazīmes, un kuriem cilvēkiem vairāk vajadzētu pievērst tam uzmanību?

Tā kā aknām ir būtiska nozīme K vitamīna ražošanā, pats par sevi saprotams, ka cilvēkiem ar aknu slimībām ir paaugstināts K vitamīna deficīta risks. Arī pacientiem ar zarnu slimībām (piemēram, celiakiju), žultsvadu slimībām būtu stingrāk jāuzrauga vai nerodas K vitamīna deficits. 

Vai zinājāt, ka bieža antibiotiku lietošana negatīvi ietekmē arī K vitamīna daudzumu organismā? Tas ir tāpēc, ka resnās zarnas mikroorganismi ir atbildīgi par K vitamīna sintēzi, un mikrobiota pēc antibiotiku lietošanas stipri mainās [5]. Daži pretepilepsijas līdzekļi, kumarīni (K vitamīna antagonisti) arī samazina K vitamīna daudzumu organismā [6].

Ja cilvēkam trūkst K vitamīns – var rasties asinsreces problēmas, spontānas asiņošanas pazīmes vai ilgstoša asiņošana pēc traumas. Uz ādas var parādīties zilumi, citādi saukti par petehijām (punktveida zilumi) un ekhimozēm (lielāki, masīvāki zilumi). Tas ir bīstams stāvoklis, kas var apdraudēt pat cilvēka dzīvību.

Ir arī zināms, ka K vitamīna deficīts var izjaukt kaulu mineralizāciju, paātrināt kaulu masas samazināšanos (osteoporozi), kā arī palielināt sirds un asinsvadu slimību risku [7].

Asinvadu slimības un vitamins K2

Pētnieki atklājuši, ka K vitamīna deficītu var izraisīt arī kalcija nogulsnēšanās uz asinsvadu iekšējām sieniņām. Ir zināms, ka koronāro artēriju kalcinēšana, kas baro sirds muskuli, var izraisīt dažādas sirds un asinsvadu slimības. Ir veikti pētījumi, salīdzinot pacientus, kuri lieto vitamīnu K, ar tiem, kuri lieto placebo. Pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 16 000 sieviešu, parādīja, ka 10 mikrogramu K2 vitamīna dienas deva samazināja sirds slimību risku par 9 procentiem [8]. Ir novērots, ka normāls K vitamīna līmenis var palīdzēt uzturēt labu asinsvadu elastību [9].

2020 gadā tika ir publicēts jauns Norvēģijas pētījums par K2 vitamīnu. Pētījums ilga 11 gadus un tajā tika uzraudzīti kardiovaskulārie notikumi, kas reģistrēti sirds un asinsvadu slimību centros visa valstī (angl. – nationwide Cardiovascular Disease in Norway (CVDNOR) Project). Pētījumā tika secināts, ka K1 vitamīnam nebija pozitīvas ietekmes uz sirds un asinsvadu sistēmu, bet K2 vitamīns pozitīvi ietekmēja visus, kuri piedalījās projektā [10].

Vitamīns K2

K2 + D3

Starptautiskajā endokrinoloģijas žurnālā (angl. International Journal of Endocrinology) 2017 gadā parādījās raksts par D un K vitamīnu sinerģisko iedarbību. Sinerģiskais efekts nozīmē, ka šiem vitamīniem ir lielāka ietekme, ja tos lieto kopā, nekā lietojot tos atsevišķi. Abi šie vitamīni ūdenī nešķīst un būtiski ietekmē kalcija metabolismu. D vitamīns stimulē no K vitamīna atkarīgo olbaltumvielu ražošanu, kas ir nepieciešams normālai K vitamīna funkcionēšanai cilvēka ķermenī. Ģenētiskie, molekulārie un šūnu pētījumi ar dzīvniekiem un cilvēkiem ir parādījuši, ka optimālās K vitamīna un D vitamīna devas ir svarīgas muskuļu, skeletal, sirds un asinsvadu sistēmai [11].

 Ir veikti arī vairāki pētījumi ar sievietēm pēcmenopauzes periodā, pārbaudot viņu kaulu veselību. Mazas D vitamīna devas būtiski neietekmē kaulu lūzumus pēc menopauzes, ko izraisa osteroporoze. Rakstā minēts, ka ir nepieciešami sīkāki pētījumi, lai noteiktu, kuras devas ievērojami samazinātu lūzumu skaitu un kāds K vitamīna daudzums jālieto kombinācijā ar D vitamīnu [11].

Rakstu sagatavojis ārsts.

Izmantotā literatūra:

  1. https://www.cdc.gov/ncbddd/vitamink/facts.html
  2. https://www.nhs.uk/conditions/vitamins-and-minerals/vitamin-k/
  3. Schurgers LJ, Teunissen KJ, Hamulyák K, Knapen MH, Vik H, Vermeer C. Vitamin K-containing dietary supplements: comparison of synthetic vitamin K1 and natto-derived menaquinone-7. Blood. 2007 Apr 15;109(8):3279-83. doi: 10.1182/blood-2006-08-040709. Epub 2006 Dec 7. PMID: 17158229. (Nīderlande)
  4. Food and Nutrition Board of the Institute of Medicine. Dietary Reference Intakes for Vitamin A, Vitamin K, Arsenic, Boron, Chromium, Copper, Iodine, Iron, Manganese, Molybdenum, Nickel, Silicon, Vanadium, and Zinc (2000). National Academies Press, Washington DC, 2000. p. 162-196 http://books.nap.edu/openbook.php?isbn=0309072794 (Accessed on February 20, 2018).
  5. Shearer MJ, Bechtold H, Andrassy K, Koderisch J, McCarthy PT, Trenk D, Jähnchen E, Ritz E. Mechanism of cephalosporin-induced hypoprothrombinemia: relation to cephalosporin side chain, vitamin K metabolism, and vitamin K status. J Clin Pharmacol. 1988 Jan;28(1):88-95. doi: 10.1002/j.1552-4604.1988.tb03106.x. PMID: 3350995.
  6. Kasperkiewicz K, Ponczek MB, Owczarek J, Guga P, Budzisz E. Antagonists of Vitamin K-Popular Coumarin Drugs and New Synthetic and Natural Coumarin Derivatives. Molecules. 2020;25(6):1465. Published 2020 Mar 24. doi:10.3390/molecules25061465 (Polija)
  7. Eden RE, Coviello JM. Vitamin K Deficiency. [Updated 2020 Nov 21]. In: StatPearls [Internet]. Treasure Island (FL): StatPearls Publishing; 2021 Jan-. Available from: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK536983/
  8. Gast GC, de Roos NM, Sluijs I, Bots ML, Beulens JW, Geleijnse JM, Witteman JC, Grobbee DE, Peeters PH, van der Schouw YT. A high menaquinone intake reduces the incidence of coronary heart disease. Nutr Metab Cardiovasc Dis. 2009 Sep;19(7):504-10. doi: 10.1016/j.numecd.2008.10.004. Epub 2009 Jan 28. PMID: 19179058. (Nīderlande)
  9. Theuwissen E, Smit E, Vermeer C. The role of vitamin K in soft-tissue calcification. Adv Nutr. 2012 Mar 1;3(2):166-73. doi: 10.3945/an.111.001628. PMID: 22516724; PMCID: PMC3648717. (Nīderlande)
  10. Haugsgjerd TR, Egeland GM, Nygård OK, Vinknes KJ, Sulo G, Lysne V, Igland J, Tell GS. Association of dietary vitamin K and risk of coronary heart disease in middle-age adults: the Hordaland Health Study Cohort. BMJ Open. 2020 May 21;10(5):e035953. doi: 10.1136/bmjopen-2019-035953. PMID: 32444431; PMCID: PMC7247390. (Norvēģija) 

van Ballegooijen AJ, Pilz S, Tomaschitz A, Grübler MR, Verheyen N. The Synergistic Interplay between Vitamins D and K for Bone and Cardiovascular Health: A Narrative Review. Int J Endocrinol. 2017;2017:7454376. doi:10.1155/2017/7454376 (Nīderlande, Austrija, Šveice)

Atbildēt