Magnijs mūsos

Pieauguša cilvēka organismā ir aptuveni 25 grami magnija. Lielākā daļa magnija ir koncentrēta šūnu iekšienē – īpaši kaulu audos. Asins plazmā magnijs ir salīdzinoši maz, tādēļ, vadoties tikai pēc asins analīzēm ārstiem bieži vien ir grūti noteikt vai magnijs cilvēka organismā ir pietiekamā daudzumā. Parasti šo minerālu mēs uzņemam ar pārtikas palīdzību – tas ir atrodams pārtikas produktos, kuri mūsu ēdienkartē parādās samērā bieži, piemēram, kartupeļos, riekstos, spinātos, banānos, kakao.

Magnijs kā kofaktors ir iesaistīts vairāk nekā 300 fermentu sistēmās, kas regulē dažādas bioķīmiskās reakcijas cilvēka organismā. Tas ir svarīgs olbaltumvielu ražošanā, muskuļu un nervu sistēmās darbībā, glikozes līmeņa uzturēšanā un kontrolē, kā arī mūsu asinsspiedienam. Citi elektrolīti, tādi kā kalcijs un fosfors, ir saistīti ar magniju, jo tieši magnijs regulē šo vielu transportu caur šūnu. Magnijs ir svarīgs arī mūsu gēniem – DNS radīšanai un atjaunošanai [1].

Magnijs un depresija

Ir novērots, ka cilvēkiem, kuru organismā ir magnija deficīts ir biežāk ir nomākti, slimo ar depresiju un garastāvokļa traucējumiem. Tiek uzskatīts, ka fakts, ka magnijs ir iesaistīts smadzeņu bioķīmiskajos procesos, var būt atbilde uz jautājumu, kā šis elements ir saistīts ar cilvēka psihi. Kaut arī pats mehānisms nav pilnībā noskaidrots, tiek pieņemts, ka magnijs var būt noderīgs depresijas ārstēšanā [2].

ASV pētījumā, kurā piedalījās 8894 pieaugušie, trīs gadus tika pētīta magnija ietekme uz pacietiem, kuriem konstatēta depresija. Tika konstatētas statistiski nozīmīgas atšķirības un tika pierādīts, ka pacientiem (jaunākiem par 65 gadiem), kuru magnija līmenis asinīs bija zems,  biežāk saskārās ar depresiju [3].

Migrēnas slimniekiem

Migrēna ir izplatīts galvassāpju cēlonis gan pieaugušajiem, gan bērniem, kas būtiski pasliktina dzīves kvalitāti. Migrēnas lēkmes laikā pacienti sūdzas par bailēm no gaismas un skaņas, sliktu dūšu, vemšanu un īpaši smagām galvassāpēm. Ņujorkas Galvassāpju centrs (angl. – New York Headache Center) 2012. gadā publicēja rakstu ar nosaukumu “Kādēļ visi migrēnas pacienti jāārstē ar magniju” (angl. – „Why All Migraine Patients Should Be Treated With Magnesium“).

Rakstā teikts, ka, lai arī mēs nezinām, kas izraisa cilvēkiem specifisku magnija deficītu (piemēram, magnija uzņemšanas ģenētiskos traucējumus, vai elementāru stresu), ir daudz nopietnu pierādījumu, kas liecina, ka populācijā ar magnija deficītu saskaras mazāk cilvēku nekā ar migrēnu. Tiek apgalvots, ka magnija augstās pieejamības, drošības un salīdzinoši lētās cenas dēļ, nav vērts pētīt magnija līmeni cilvēka asinīs, un migrēnas gadījumā to ir jāpamēģina lietot biežāk. [4]. Pētījumi ar pacientiem neatliekamās palīdzības nodaļā atklāja, ka akūtu migrēnas galvassāpju gadījumā magnijs, salīdzinot ar citiem medikamentiem (deksametazona un metoklopramīda kombinācijā), efektīvāk un ātrāk mazināja galvassāpes [5].

magnesium

Vai magniju ir nepieciešams uzņemt grūtniecības laikā?

Kaut arī grūtniecēm, visticamāk, var rasties magnija deficīta simptomi, pētījumi liecina, ka absolūti visām grūtniecēm nevajadzētu katru dienu lietot papildus magniju. Pētījumi ir parādījuši, ka grūtnieces, kuras lieto magnijugrūtniecības laikā tika mazāk hospitalizētas, tomēr nav pietiekami daudz pierādījumu, lai teiktu, ka magniju ir nepieciešams ikdienā uzņemt ikvienam [6].

Tiek uzskatīts, ka magnijs palīdz kāju krampju mazināšanai grūtniecības laikā [7]. Kas attiecas uz citām neērtībām – grēmas grūtniecības laikā ir visizplatītākais kuņģa-zarnu trakta simptoms, kas, lai arī ir nekaitīgs, grūtniecības pirmajā trimestrī nomoka daudzas grūtnieces. Atslābstot muskuļiem, barības vadam un kuņģa sfinkterim, kuņģa sulai ir vieglāk iekļūt barības vadā, tādejādi izraisot dedzinošu sajūtu un sliktu dūšu. Lai gan tirgū ir pieejami daudz un dažādi medikamenti, kas palīdz mazināt paaugstinātas skābes daudzumu, tomēr efektīvi medikamenti, kuri to pavisam novērstu vēl nav atrasti. Ir pētījumi, kuros atklāts, ka magnijs ir efektīvāks nekā placebo līdzekļi, lai mazinātu nelabumu grūtniecības laikā [8].

Sirds un asinsvadu sistēmai svarīgais elektrolīts

Medicīnā ir labi zināms, ka elektrolītu līdzsvara traucējumi var izraisīt aritmiju. Mūsu organismam ir svarīgs ne tikai uzņemtā magnija daudzums, bet arī kālija, kalcija, nātrija, hlora daudzums, un to visu darbība ir diezgan cieši saistīta, tādēļ, ja viens no elektrolītiem nestrādā pilvērtīgi – arī citu elektrolītu darbība var tikt traucēta. Magnijs ir ļoti svarīgs muskuļu darbībai, un kā jau zināms, mūsu sirdi veido muskuļu audi, kā arī muskuļu šķiedras, kas atrodas mūsu asinsvados. Mūsu asinsspiedienu regulē bezgalīgi daudz sarežģītu mehānismu.

Tika veikti pētījumi ar pacientiem, kuri slimoja ar arteriālo hipertensiju, cukura diabētu un hipomagnēmiju. 4 mēnešu laikā, katru dienu papildus lietojot magniju, ievērojami tika samazināts sistoliskais un diastoliskais asinsspiediens (tautā tos dēvē arī par “augšējo” un “apakšējo” asinsspiedienu) [9]. Saskaņā ar literatūras avotiem, magnija papildus lietošana nepazemina asinsspiedienu tiem, kuriem tas ir normas robežās, tādēļ, nav jābaidās, ka pēc magnija lietošanas varētu just vājumu. Asinsspiediens pazeminājās un nostabilizējās tikai tiem pacientiem, kuriem sākotnēji tas bija paaugstināts [10].

Sportistiem

Sportisti ir tie, kuri biežāk sastopas ar magnija deficītu. Spēcīgas un smagas fiziskās aktivitātes palielina vajadzību pēc magnija pat par 10-20%. Sportistiem, kuriem trūkst magnija, var rasties sirds ritma traucējumi un oksidatīvie bojājumi [11]. Kā jau tika minēts iepriekš, magnijs regulē arī glikozes līmeni asinīs. Pētījumi liecina, ka magnijs palīdz mūsu smadzenēm un muskuļiem labāk absorbēt glikozi fizisko aktivitāšu laikā [12].

Magnija deficīta simptomi

Magnija deficīts var izraisīt apetītes zudumu, vājumu, sliktu dūšu, muskuļu krampjus, ekstremitāšu nejutīgumu un tirpšanas sajūtu. Iespējama aizkaitināmība, trauksme, vai pat agresija. Pacienti bieži sūdzas par trīci, reiboņiem, pazeminātu sāpju slieksni, gaismu, kas var kairināt acis. Smags magnija deficīts izpaužas kā sirds aritmija, paaugstināts asinsspiediens, migrēna, galvassāpes, kaulu iršana un pat dzirdes zudums [13].

Kuru aktīvo magnija formu piedāvājam mēs?

Magnija formu piedāvājums ir ļoti liels, tādēļ, tas var apgrūtināt cilvēka izvēli. Ir zināms, ka dažas magnija formas izraisa blakusparādības, īpaši, ja tās tiek lietotas lielākās devās. Viena no visbiežāk sastopamajām blakusparādībām ir caureja. Magnija bisglicināts ķīmiski tiek saukts par – glicīna sāli. Savienojums sastāv no vienas magnija molekulas un divām aminoskābes glicīna molekulām. Tieši šī forma ir ieteicama pacientiem, kuriem trūkst magnija, un kuri vēlas palielināt šī elementa koncentrāciju organismā, jo pēc perorālas ievadīšanas tas labi uzsūcas [14]. Tā struktūras dēļ, magnija bisglucināts neizraisa kuņģa-zarnu traucējumus kā citas magnija formas. Šī magnija forma ir līdzīga tai, kādu mēs iegūstam uzņemot pārtiku [15].

 

 

Rakstu sagatavojis ārsts.

Izmantotā literatūra:

  1. https://ods.od.nih.gov/factsheets/Magnesium-HealthProfessional/
  2. Serefko A, Szopa A, Wlaź P, et al. Magnesium in depression. Pharmacol Rep. 2013;65(3):547-554. doi:10.1016/s1734-1140(13)71032-6 (Polija)
  3. Tarleton EK, Littenberg B. Magnesium intake and depression in adults. J Am Board Fam Med. 2015;28(2):249-256. doi:10.3122/jabfm.2015.02.140176 (ASV)
  4. Mauskop A, Varughese J. Why all migraine patients should be treated with magnesium. J Neural Transm (Vienna). 2012;119(5):575-579. doi:10.1007/s00702-012-0790-2 (ASV)
  5. Shahrami A, Assarzadegan F, Hatamabadi HR, Asgarzadeh M, Sarehbandi B, Asgarzadeh S. Comparison of therapeutic effects of magnesium sulfate vs. dexamethasone/metoclopramide on alleviating acute migraine headache. J Emerg Med. 2015;48(1):69-76. doi:10.1016/j.jemermed.2014.06.055 (ASV un Irāna)
  6. Makrides  M, Crosby  DD, Shepherd  E, Crowther  CA. Magnesium supplementation in pregnancy. Cochrane Database of Systematic Reviews 2014, Issue 4. Art. No.: CD000937. DOI: 10.1002/14651858.CD000937.pub2. (Austrālija)
  7. Young  G, Jewell  D. Interventions for leg cramps in pregnancy. Cochrane Database of Systematic Reviews 2002, Issue 1. Art. No.: CD000121. DOI: 10.1002/14651858.CD000121.
  8. Phupong  V, Hanprasertpong  T. Interventions for heartburn in pregnancy. Cochrane Database of Systematic Reviews 2015, Issue 9. Art. No.: CD011379. DOI: 10.1002/14651858.CD011379.pub2. (Taizeme)
  9. Guerrero-Romero F, Rodríguez-Morán M. The effect of lowering blood pressure by magnesium supplementation in diabetic hypertensive adults with low serum magnesium levels: a randomized, double-blind, placebo-controlled clinical trial. J Hum Hypertens. 2009;23(4):245-251. doi:10.1038/jhh.2008.129 (Meksika)
  10. Lee S, Park HK, Son SP, Lee CW, Kim IJ, Kim HJ. Effects of oral magnesium supplementation on insulin sensitivity and blood pressure in normo-magnesemic nondiabetic overweight Korean adults. Nutr Metab Cardiovasc Dis. 2009;19(11):781-788. doi:10.1016/j.numecd.2009.01.002 (Dienvidkoreja)
  11. Nielsen FH, Lukaski HC. Update on the relationship between magnesium and exercise. Magnes Res. 2006;19(3):180-189. (ASV)
  12. Chen HY, Cheng FC, Pan HC, Hsu JC, Wang MF. Magnesium enhances exercise performance via increasing glucose availability in the blood, muscle, and brain during exercise. PLoS One. 2014;9(1):e85486. Published 2014 Jan 20. doi:10.1371/journal.pone.0085486 (Taizeme)
  13. DiNicolantonio JJ, O’Keefe JH, Wilson W. Subclinical magnesium deficiency: a principal driver of cardiovascular disease and a public health crisis [published correction appears in Open Heart. 2018 Apr 5;5(1):e000668corr1]. Open Heart. 2018;5(1):e000668. Published 2018 Jan 13. doi:10.1136/openhrt-2017-000668 (ASV)
  14. National Center for Biotechnology Information. PubChem Database. Magnesium glycinate, CID=84645, https://pubchem.ncbi.nlm.nih.gov/compound/Magnesium-glycinate (accessed on June 19, 2020)
  15. https://www.ctvnews.ca/health/a-guide-to-choosing-the-right-magnesium-supplement-for-fall-stress-1.3117777

Atbildēt