Vai Jums ir nepieciešami uztura bagātinātāji?

Grūtniecība un uztura bagātinātāji – vai uztura bagātinātāji vispār ir nepieciešami? Grūtniecības laikā ar pārtiku, medikamentiem vai uztura bagātinātājiem ir jābūt piesardzīgiem, jo neviena mamma nevēlas kaitēt savam mazulim. Katra topošā māmiņa vēlas, lai viņas mazulītis būtu vesels, bet noteikti nevar aizmirst arī par savu veselību un pašsajūtu. Pirmajos mēnešos grūtnieces nereti saskaras ar nelabuma sajūtu, līdz ar to nespējot uzņemt pilnvērtīgu uzturu. Dažādos pētījumos to grūtnieču skaits, kuras saskaras ir nelabuma sajūtu ir atšķirīgs, taču tiek lēsts, ka ar to saskaras aptuveni 70-80% grūtnieču. [1]. Lai gan grūtniecības otrajā trimestrī palielinās vajadzība pēc kalorijām un papildus barības vielām, daži vitamīni un mikroelementi ir būtiski plānojot grūtniecību. Tie ir – folskābe, vitamīns D, jods un dzelzs [2].

Folskābe

Folskābe jeb vitamīns B9 ir ļoti būtisks pirms grūtniecības un tās sākumā. Tas ir ūdenī šķīstošs vitamīns, ko organisms neuzkrāj, tādēļ mums katru dienu tas ir jāuzņem ar pārtiku. Tas ir svarīgi cilvēka ķermenim no pirmajām dzīves veidošanās dienām, jo ​​tas ir iesaistīts eritrocītu (sarkano asins šūnu) veidošanā, mūsu ķermeņa šūnu augšanā un darbībā. Sievietēm reproduktīvā vecumā ir nepieciešami vismaz 400 mikrogrami folskābes dienā [3].

Zinātniskajā pasaulē jau sen ir zināms, ka folskābes patēriņš palīdz novērst nervu caurulīšu defektus (kas veidojas pirmajās nedēļās), piemēram, mugurkaula bifida (mugurkaula šķelšanās, kas var izraisīt invaliditāti) un anencefālija (smadzeņu trūkums) ) [4]. Folskābes preparātus ieteicams sākt lietot apmēram 3-6 mēnešus pirms grūtniecības plānošanas. Ja sieviete lieto folskābi, nervu caurulīšu defektu risks samazinās līdz pat 93%, salīdzinot ar sievietēm, kuras nelieto folskābi [5]. Grūtniecēm, kuras ir riska zonā, ieteicamas lielākas folskābes devas (līdz 5 miligramiem):

  •         Ja grūtniecei vai bioloģiskajam tēvam bija defekti nervu caurulīšu attīstībā;
  •         Ja Jūsu vai bērna tēva ģimenei ir bijušo nervu caurulītes defekti;
  •         Ja Jums ir bērns vai ir bijusi grūtniecība, kurā tola mnovērots nervu caurulītes attīstības defekts;
  •         Ja Jums ir diabēts;
  •         Ja Jūs lietojat pretepilepsijas medikamentus;
  •         Ja Jūs lietojat medikamentus HIV ārstēšanai [6].

Folskābes preparātus ieteicams sākt lietot apmēram 3-6 mēnešus pirms grūtniecības plānošanas. Ja sieviete lieto folskābi, nervu caurulīšu defektu risks samazinās līdz pat 93%, salīdzinot ar sievietēm, kuras nelieto folskābi.

Grūtniecība un uztura bagātinātāji

Vitamīns D

Grūtniecēm šī vitamīna deficīts tiek konstatēts samērā bieži. Ir konstatēts, ka smags D vitamīna deficīts grūtniecības laikā ir saistīts ar augļa skeleta anomālijām, iedzimtu rahītu un jaundzimušo kaulu lūzumiem [7]. D vitamīna daudzums jaundzimušā organismā ir atkarīgs no D vitamīna daudzuma mātes organismā grūtniecības laikā. Nacionālās Akadēmijas Medicīnas institūta Pārtikas un Uztura padome (angl. – Food and Nutrition Board at the Institute of Medicine of the National Academies) ir paziņojusi, ka ikdienas nepieciešamība pēc vitamīna D grūtniecības un turpmākās zīdīšanas laikā ir vismaz 600 SV [7]. Grūtniecības laikā ir droši lietot līdz 4000 SV dienā, bet, ja ir deficīts – jJums jākonsultējas ar ārstu. Oficiālie ACOG (Amerikas Dzemdību speciālistu un ginekologu koledžas) ieteikumi apsver visu grūtnieču D vitamīna statusa pārbaudi, taču šādi ieteikumi vēl nav pieejami [8]. Tiek apspriests, ka, iespējams, mātes D vitamīna līmenis asinīs var būt saistīts ar preeklampsiju, gestācijas diabētu un pat dzemdību ilgumu! Lai gan šādoe, apgalvojumiem joprojām trūkst sīkāku pētījumu, britu pētnieki ir atzīmējuši, ka nepietiekams D vitamīna līmenis mātes organismā var būt saistīts ar bērna slimību “programmēšanu”, piemēram, osteoporozes attīstību nākotnē. Lai gan tas ir atkarīgs arī no vides faktoriem [9].

Omega taukskābes

Omega taukskābes ir ļoti svarīgas cilvēka ķermenim, jo ​​tās ir šūnu daļas, kas ir iesaistītas šūnu receptoru darbībā. No šiem receptoriem sākas tādi svarīgi organisma procesi kā asins recēšana, artēriju sieniņu kontrakcija un relaksācija (asinsspiediens), iekaisuma procesi. Tās ir iesaistītas pat gēnu funkciju regulēšanā. Šīs taukskābes mēs iegūstam uzņemot pārtiku, jo organisms nevar omega 3 taukskābes ražot pats. Tomēr ar pārtiku liela daļa cilvēku nespēj uzņemt nepieciešamo daudzumu. Vislielākā pozitīvā ietekme novērota profilaktiskā lietošanā pret sirds un asinsvadu slimībām [10]. Omega 3 lietošanai grūtniecības laikā ir liela nozīme. 2015. gadā tika publicēts pārskats (subjekti bija 3366 māmiņas un 3175 viņu bērni). Sievietes grūtniecības un zīdīšanas laikā papildus lietoja omega-3 uztura bagātinātāju, un tika pētīta to iedarbība. Tika secināts, ka to māmiņu bērniem, kuras lietoja omega-3 taukskābes, bērni vecumā no 12 līdz 36 mēnešiem bija mazāk alerģiski  (kopējā IgE līmeņa ziņā).[11]. Pētnieki arī atklāja, ka omega-3 lietošana grūtniecības laikā var būt saistīta ar zemāku depresijas biežumu grūtniecības laikā [12].

Dzelzs

Parasti grūtniecības laikā dzelzs krājumi organismā samazinās un tiek novērots zemāks hemoglobīna līmenis, īpaši otrajā trimestrī. Tomēr, ja sievietei pirms grūtniecības bijis ir dzelzs deficīts, anēmijas risks, kas skar gan māti, gan augli, gan tās smadzenes, ir ievērojami palielināts. Mazulis savas dzelzs rezerves pirmajos dzīves 6 mēnešus uzkrāj vēl esot dzemdē[2].

Autors Bothwell jau tālajā 1979. gadā apgalvoja, ka no visas cilvēku populācijas grūtnieces un augošie bērni ir visneaizsargātākie pret dzelzs deficītu. Lietuvā anēmija tiek konstatēta 13–15% grūtnieču. Tās biežākais cēlonis ir dzelzs deficīts. Tiek uzskatīts, ka anēmija palielina priekšlaicīgas dzemdības, augļa augšanas aizturi, priekšlaicīgu placentas atdalīšanos un asiņošanu. Pastāv arī paaugstināts ķeizargrieziena operācijas risks. Ja mātei trūkst dzelzs – ir risks, ka tas trūks arī mazulim. Tas var palēnināt mazuļa attīstību, bērns var biežāk slimot. [13].

Ja mātei trūkst dzelzs – ir risks, ka tas trūks arī mazulim. Tas var palēnināt mazuļa attīstību, bērns var biežāk slimot.

Sākoties 12 grūtniecības nedēļai ieteicams lietot 30 mg dzelzs dienā, neaizmirstot arī par sabalansētu uzturu [14].
Saskaņā ar Pasaules Veselības Organizācijas datiem visām grūtniecēm, kuras ēd neregulāri, grūtniecības laikā un, ja ir augsts anēmijas risks, trīs mēnešus pēc dzemdībām jālieto dzelzs un folskābes uztura bagātinātāji [15].

Magnijs

Tāpat kā citi mikroelementi, nepieciešamība pēc magnija palielinās tieši grūtniecības laikā. Magnijs ir nepieciešams normālai nervu sistēmas, muskuļu un kaulu darbībai, tas uzlabo kalcija metabolismu un tā uzsūkšanos. Grūtniecības un zīdīšanas laikā ieteicams saņemt 350 mg magnija dienā [2]. Tiek uzskatīts, ka magniju grūtniecības laikā nav vajadzība uzņemt katru dienu, bet simptomu gadījumā magnijs var palīdzēt – tas var mazināt tādus simptomus kā krampji [16]. Arī grūtniecības laikā sievietes bieži sūdzas par paaugstinātu kunģa skābes daudzumu, sliktu dūšu, dedzinošu sajūtu krūtīs. Pētījumi liecina, ka magnijs ir efektīvāks par placebo, lai samazinātu šo simptomu novēršanu grūtniecības laikā [17].

Vairāki avoti saka, ka magnijs samazina ne tikai krampjveida muskuļu spazmas grūtniecības laikā, bet arī dzemdes kontrakcijas. Magnija stagnācija var palielināt priekšlaicīgu dzemdību risku. Tiek arī minēts, ka magnija deficīts var būt saistīts ar paaugstinātu asinsspiedienu, kas var ietekmēt arī īpaši bīstamu stāvokli – preeklampsiju [18].

Tāpat kā par daudzām citām svarīgām vielām, pētījumi atklāj, ka lielākā daļa sieviešu ar pārtikas palīdzību neuzņem pietiekami daudz magnija [18].

Kopsavilkums

Uztura bagātinātāji grūtniecības laikā ir noteikti jālieto, ja ir tāda nepieciešamība. To ne vienmēr ir viegli noteikt, tādēļ ieteicams nepārsniegt profilaktiskās devas. Rakstā ir sniegta informācija par visbiežāk lietotajiem un nepieciešamajiem uztura bagātinātājiem grūtniecības laikā. Citu uztura bagātinātāju gadījumā ieteicams individuāli konsultēties ar savu ārstu [19].

 

Rakstu sagatavojis ārsts.

Izmantotā literatūra:

  1. Lacroix R, Eason E, Melzack R. Nausea and vomiting during pregnancy: A prospective study of its frequency, intensity, and patterns of change. Am J Obstet Gynecol. 2000 Apr;182(4):931-7. doi: 10.1016/s0002-9378(00)70349-8. PMID: 10764476. (Kanāda)
  2. https://sam.lrv.lt/uploads/sam/documents/files/Rekomendacijos%20skelbimui_20210204.pdf
  3. https://www.cdc.gov/ncbddd/folicacid/about.html
  4. Lumley J, Watson L, Watson M, Bower C. WITHDRAWN: Periconceptional supplementation with folate and/or multivitamins for preventing neural tube defects. Cochrane Database Syst Rev. 2011 Apr 13;(4):CD001056. doi: 10.1002/14651858.CD001056.pub2. PMID: 21491380. (Austrālija)
  5. De-Regil LM, Peña-Rosas JP, Fernández-Gaxiola AC, Rayco-Solon P. Effects and safety of periconceptional oral folate supplementation for preventing birth defects. Cochrane Database Syst Rev. 2015 Dec 14;(12):CD007950. doi: 10.1002/14651858.CD007950.pub3. PMID: 26662928. (Kanāda)\
  6. https://www.nhs.uk/pregnancy/keeping-well/vitamins-supplements-and-nutrition/
  7. Institute of Medicine of the National Academies (US). Dietary reference intakes for calcium and vitamin D . Washington, DC: National Academy Press; 2010.
  8. https://www.acog.org/clinical/clinical-guidance/committee-opinion/articles/2011/07/vitamin-d-screening-and-supplementation-during-pregnancy
  9. Curtis EM, Moon RJ, Harvey NC, Cooper C. Maternal vitamin D supplementation during pregnancy. Br Med Bull. 2018;126(1):57-77. doi:10.1093/bmb/ldy010 (Anglija)
  10. https://www.hsph.harvard.edu/nutritionsource/what-should-you-eat/fats-and-cholesterol/types-of-fat/omega-3-fats/
  11. Gunaratne  AW, MakridesM, Collins  CT. Maternal prenatal and/or postnatal n‐3 long chain polyunsaturated fatty acids (LCPUFA) supplementation for preventing allergies in early childhood. Cochrane Database of Systematic Reviews 2015, Issue 7. Art. No.: CD010085. DOI: 10.1002/14651858.CD010085.pub2. (Austrālija)
  12. DennisCL, Dowswell  T. Interventions (other than pharmacological, psychosocial or psychological) for treating antenatal depression. Cochrane Database of Systematic Reviews 2013, Issue 7. Art. No.: CD006795. DOI: 10.1002/14651858.CD006795.pub3. (Kanāda)
  13. https://www.lagd.lt/data/public/uploads/2020/10/akuserine-metodika_nesciuju-anemija.pdf
  14. Institute of Medicine (US) Committee on Nutritional Status During Pregnancy and Lactation. Nutrition During Pregnancy: Part I Weight Gain: Part II Nutrient Supplements. Washington (DC): National Academies Press (US); 1990. 14, Iron Nutrition During Pregnancy. Available from: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK235217/ (ASV)
  15. https://www.who.int/reproductivehealth/publications/maternal_perinatal_health/iron_folate_supplementation.pdf
  16. Young  G, Jewell  D. Interventions for leg cramps in pregnancy. Cochrane Database of Systematic Reviews 2002, Issue 1. Art. No.: CD000121. DOI: 10.1002/14651858.CD000121.
  17. PhupongV, Hanprasertpong  T. Interventions for heartburn in pregnancy. Cochrane Database of Systematic Reviews 2015, Issue 9. Art. No.: CD011379. DOI: 10.1002/14651858.CD011379.pub2. (Taizeme)
  18. Benjamin Brown, Ciara Wright, Safety and efficacy of supplements in pregnancy, Nutrition Reviews, Volume 78, Issue 10, October 2020, Pages 813–826, https://doi.org/10.1093/nutrit/nuz101 (Anglija, Īrija)
  19. https://www.drugs.com/pregnancy/

Atbildēt