Dzīvībai svarīgs vitamīns

Folijskābe jeb folskābe ir svarīgs ūdenī šķīstošs vitamīns, ko mēdz saukt arī par vitamīnu B9. Folijskābei ir ļoti liela nozīme bērniņa attīstībā, tādēļ, to ir īpaši svarīgi uzņemt tieši grūtniecēm. Tāpat, folijskābe ir iesaistīta sarkano asins šūnu veidošanās procesā, kas nepieciešama normālai šūnu augšanai un darbībai. Pieaugušam cilvēkam  katru dienu nepieciešams uzņemt 400 mikrogramus folijskābes. Sievietēm, kuras plāno grūtniecību vai ir grūtnieces, katru dienu jāuzņem no 400 – 800 mikrogramus folijskābes. Cilvēkiem ar zarnu slimībām, piemēram, celiakiju, ir risks saslimt ar folijskābes deficītu, tādēļ, viņiem tā ir jāuzņem papildus [1].

Vēl nedzimušam bērnam

Auglim attīstoties, nervu caurulīte ir tā, kas veido muguras un galvas smadzenes. Ja tiek traucēta nervu caurulītes attīstība, muguras lejasdaļā var rasties muguras smadzeņu trūce vai citi, vēl smagāki attīstības defekti un malformācijas. Šādi iedzimti defekti novērojami 1-10 no 1000 jaundzimušajiem (atkarībā no reģiona). Iedzimts nervu caurulītes defekts ir viens no visbiežāk iedzimtiem nervu sistēmas bojājumiem [2]. Pētnieki ir atklājuši, ka folijskābe palīdz mazināt nervu caurulītes veidošanās defektus [3]. Pirms plānojat grūtniecību, ieteicams folijskābi lietot 3-6 mēnešus pirms plānotās grūtniecības.  Ja sieviete lieto folijskābi, nervu caurules defektu iespējamība tiek samazināta pat par 93%, salīdzinot ar tiem, kuri nelieto folijskābi (procenti atšķiras atkarībā no pētījuma). Ir pētīti arī vairāki citi attīstības defekti, taču, nav iegūti ticami dati [4].

26 pētījumu metaanalīze arī liecina, ka folijskābe (kopā ar dzelzi) var palīdzēt samazināt jaundzimušo mirstību. Ir zināmas mazāk attīstītas valstis, kur folijskābes trūkums nav nekas neparasts, tomēr, nav šaubu, ka folijskābe ir nepieciešama visām sievietēm, neatkarīgi no sociālā stāvokļa, jo tas ir ļoti svarīgi augļa attīstībai [5]. Lai gan folijskābei nav pozitīvas ietekmes uz spontāniem abortiem, tiek uzskatīts, ka tās lietošana var būt nozīmīga ne tikai nervu caurulītes veidošanās procesā. Ungārijas pētījumā norādīts, ka folijskābes lietošana pat 40% samazina iedzimtu sirds defektu risku [6].

Pret citām slimībām

Folijskābe ir svarīga ne tikai organismam, kurš attīstās, bet arī organismam, kurš noveco. Ir novērots, ka zemāka folijskābes koncentrācija organismā ir saistīta ar augstāku aminoskābju homocisteīna koncentrāciju. Ir zināms, ka šī parādība palielina asinsvadu slimību risku, kā arī, palielina demences un Alcheimera slimības sastopamību. Pētnieki ir izpētījuši, ka folijskābe (atsevišķi vai kombinācijā ar B12 vitamīnu) var uzlabot vecāka gadagājuma cilvēku garīgo sniegumu, palēnināt demences procesu. Ir pierādīts, ka katru dienu lietojot folijskābi, samazinās jau pieminētās aminoskābes homocisteīna daudzums organismā [7].

Pētnieki, kas pēta gēnus, jau sen ir pamanījuši saikni starp folijskābes deficītu un vēzi. Folijskābes deficīts ir saistīts ar bīstamām parādībām, piemēram, uracila (RNS sastāvdaļa) iekļūšanu DNS. Tajā pašā laikā tiek izraisīti hromosomu “pārrāvumi” un tajās notiek lielas izmaiņas. Tādēļ var apgalvot, ka organismam, kuram trūkst folijskābes, ir lielāks šūnu mutāciju risks [8].

Zinātniski novērojumi veikti arī ar resnās zarnas vēzi. Tā kā folijskābe aktīvi iesaistās cilvēka DNS, nav pārsteigums, ka tās deficīts samazina DNS stabilitāti. Folijskābes līmenis organismā ir saistīts ar kancerogenēzi, un tiek uzskatīts, ka folijskābes preparāti samazina ļaundabīgo šūnu proliferāciju (vēzi), taču klīniskajā praksē tas vēl nenotiek [9].

Ar ko folijskābe atšķiras no folāta?

Folijskābi visā pasaulē plaši izmanto kā uztura bagātinātāju, tāpat, to bieži vien pievieno pārtikai (piemēram, brokastu pārslām).

Pirms tas nonāk asinīs, B9 vitamīns organismā tiek pārveidots par 5-MTHF (5-metiltetrahidrofolātu). Folijskābe ir sintezēta B9 vitamīna forma, kas ne vienmēr tiek pārveidota par 5-MTHF, padarot absorbciju nedaudz vājāku. Šai transformācijai ir nepieciešami arī citi orgāni, piemēram, aknas. Tādēļ, folijskābes pārvēršana aktīvā formā, kas piemērota ķermenim, prasa zināmu laiku [10].

B9 vitamīna aktīvo formu sauc par folātu.

Tomēr katra vitamīna vielmaiņa organismā ir individuāla, tāpat kā pats organisms. Pētnieki runā par nemetabolizētas (neapstrādātas) folijskābes uzkrāšanās problēmu organismā [11]. Tas var “maskēt” B12 vitamīna deficītu un radīt citas problēmas. Dažiem cilvēkiem pat profilaktiski zemas folskābes devas ir grūtāk metabolizēt.

Kā rīkoties parastam cilvēkam, kurš vienkārši vēlas būt vesels? Pētnieki iesaka izvēlēties dabiskus folātu avotus: avokado, spinātus, briseles kāpostus. Vai izvēlēties aktīvo folātu veidā, kurus organisms pilnībā absorbē.

Kalcija L-metilfolāts

Tas ir dabiski dominējošs folātu veids pārtikā, kas ir viegli asimilējams. Kalcija L-metilfolātu izmanto kā uztura bagātinātāju. Pētījumos tika pierādīts, ka šī folātu forma ir piemērota un ir droša cilvēkiem. Tieši šī forma ir atrodama arī mātes pienā. Tādēļ, kalcija L-metilfolātu var atrast arī zīdaiņu maisījumos [12]. European food safety authority (EFSA) (lat.-Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde) ir atzinusi šo folātu formu par drošu, un tas oganismā labi uzsūcas [13].

Rakstu sagatavojis ārsts.

Izmantotā literatūra:

  1. https://www.mayoclinic.org/drugs-supplements-folate/art-20364625
  2. Imbard A, Benoist JF, Blom HJ. Neural tube defects, folic acid and methylation. Int J Environ Res Public Health. 2013;10(9):4352-4389. Published 2013 Sep 17. doi:10.3390/ijerph10094352 (Francija, Nīderlande).
  3. Lumley J, Watson L, Watson M, Bower C. WITHDRAWN: Periconceptional supplementation with folate and/or multivitamins for preventing neural tube defects. Cochrane Database Syst Rev. 2011 Apr 13;(4):CD001056. doi: 10.1002/14651858.CD001056.pub2. PMID: 21491380. (Austrālija)
  4. De-Regil LM, Peña-Rosas JP, Fernández-Gaxiola AC, Rayco-Solon P. Effects and safety of periconceptional oral folate supplementation for preventing birth defects. Cochrane Database Syst Rev. 2015 Dec 14;(12):CD007950. doi: 10.1002/14651858.CD007950.pub3. PMID: 26662928. (Kanāda)
  5. Lassi  ZS, Bhutta  ZA. Community‐based intervention packages for reducing maternal and neonatal morbidity and mortality and improving neonatal outcomes. Cochrane Da].tabase of Systematic Reviews 2015, Issue 3. Art. No.: CD007754. DOI: 10.1002/14651858.CD007754.pub3. Accessed 06 January 2021. (Australija)
  6. Czeizel AE, Dudás I, Vereczkey A, Bánhidy F. Folate deficiency and folic acid supplementation: the prevention of neural-tube defects and congenital heart defects. Nutrients. 2013 Nov 21;5(11):4760-75. doi: 10.3390/nu5114760. PMID: 24284617; PMCID: PMC3847759. (Ungārija)
  7. Malouf  R, Grimley Evans  J. Folic acid with or without vitamin B12 for the prevention and treatment of healthy elderly and demented people. Cochrane Database of Systematic Reviews 2008, Issue 4. Art. No.: CD004514. DOI: 10.1002/14651858.CD004514.pub2. Accessed 06 January 2021. (Anglija)
  8. Blount BC, Mack MM, Wehr CM, MacGregor JT, Hiatt RA, Wang G, Wickramasinghe SN, Everson RB, Ames BN. Folate deficiency causes uracil misincorporation into human DNA and chromosome breakage: implications for cancer and neuronal damage. Proc Natl Acad Sci U S A. 1997 Apr 1;94(7):3290-5. doi: 10.1073/pnas.94.7.3290. PMID: 9096386; PMCID: PMC20362. (ASV)
  9. Choi SW, Mason JB. Folate status: effects on pathways of colorectal carcinogenesis. J Nutr. 2002 Aug;132(8 Suppl):2413S-2418S. doi: 10.1093/jn/132.8.2413S. PMID: 12163703. (ASV)
  10. Wright AJ, Dainty JR, Finglas PM. Folic acid metabolism in human subjects revisited: potential implications for proposed mandatory folic acid fortification in the UK. Br J Nutr. 2007 Oct;98(4):667-75. doi: 10.1017/S0007114507777140. Epub 2007 Jul 9. PMID: 17617936. (ASV)
  11. Patanwala I, King MJ, Barrett DA, Rose J, Jackson R, Hudson M, Philo M, Dainty JR, Wright AJ, Finglas PM, Jones DE. Folic acid handling by the human gut: implications for food fortification and supplementation. Am J Clin Nutr. 2014 Aug;100(2):593-9. doi: 10.3945/ajcn.113.080507. Epub 2014 Jun 18. PMID: 24944062; PMCID: PMC4095662. (Anglija)
  12. Niederberger KE, Dahms I, Broschard TH, Boehni R, Moser R. Safety evaluation of calcium L-methylfolate. Toxicol Rep. 2019;6:1018-1030. Published 2019 Sep 26. doi:10.1016/j.toxrep.2019.09.012 (Šveice).
  13. EFSA NDA Panel (EFSA Panel on Nutrition, Novel Foods and Food Allergens), Turck, D, Castenmiller, J, De Henauw, S, Hirsch‐Ernst, KI, Kearney, J, Maciuk, A, Mangelsdorf, I, McArdle, HJ, Naska, A, Pelaez, C, Pentieva, K, Siani, A, Thies, F, Tsabouri, S, Vinceti, M, Cubadda, F, Engel, K‐H, Frenzel, T, Heinonen, M, Marchelli, R, Neuhäuser‐Berthold, M, Poulsen, M, Sanz, Y, Schlatter, JR, van Loveren, H, Bernasconi, G, Germini, A and Knutsen, HK, 2020. Scientific Opinion on calcium l‐methylfolate as a source of folate added for nutritional purposes to infant and follow‐on formula, baby food and processed cereal‐based food. EFSA Journal 2020;18(1):5947, 17 pp. https://doi.org/10.2903/j.efsa.2020.5947

Atbildēt