Ko mēs zinām?

Dzelzs ir spīdīgs, pelēkas krāsas metāls, kas ir pazīstams arī kā viens no visbiežāk sastopamajiem elementiem uz Zemes. Dzelzs tika izmantots jau 4000 gadus pirms mūsu ēras, taču mūsdienās tā pielietojums ir ļoti plašs: sākot no juvelierizstrādājumu izgatavošanas līdz automobiļu rūpniecībai. Ir zināms, ka dzelzs ir nepieciešams gandrīz visiem dzīvajiem organismiem. Dzelzs ir hemoglobīnu un mioglobīnu (dzelzi saturošu proteīnu) sastāvdaļa, kura pamatfunkcija ir skābekļa transports. Pieauguša cilvēka organismā vidēji ir aptuveni 4 grami dzelzs. Lielākā daļa dzelzs ir atrodama hemoglobīna sastāvā un asinīs. Ar asinīm dzelzs nonāk visu audu šūnās, tas ir ļoti svarīgi, lai audi tiktu piesātināti ar skābekli [1].

Cik daudz dzelzs mums ir nepieciešams?

Atkarībā no organisma, katru dienu ar pārtikas palīdzību mums vajadzētu uzņemt 10-18 g dzelzs [1]. Bērniem vecumā no 9 līdz 13 gadiem nepieciešams vismaz 8 g dzelzs. Vajadzība pēc dzelzs palielinās tieši augošiem organismiem, piemēram, pusaudžiem, kuru muskuļu masa un asins tilpums palielinās, līdz ar to, pieaug arī nepieciešamība pēc šī elementa [1, 2]. Lielāks dzelzs deficīta risks ir grūtniecēm, māmiņām, kas baro ar krūti, sievietēm auglīgajā vecumā (menstruāciju dēļ), tiem, kuri piekopj veģetāro diētu, un slimo ar zarnu slimībām [3].

Dzelzs deficīta anēmija

Visbiežākais anēmijas cēlonis ir dzelzs deficīts. Piemēram, ASV, dzelzs deficīta anēmija ietekmē aptuveni 9-16% gados jaunu sieviešu [4]. Dzelzs deficīts var izraisīt simptomus pat bez anēmijas. Pirmie simptomi var būt ļoti nespecifiski. Tie tie var būt aizkaitināmība, vājums, galvassāpes un pat ģīboņi. Dzelzs deficīta simptomi bieži vien ir saistīti ar atmiņas un domāšanas traucējumiem, nogurumu, nespēku, bālumu, nemierīgo kāju sindromu. Cilvēkiem, kuriem trūkst dzelzs, reizēm rodas vēlme ēst neēdamas lietas, piemēram, mālu, krītu, papīru [3].

Dzelzs

 

 

Citas dzelzs deficīta pazīmes

Vispārīgi runājot – dzelzs deficits cilvēka organismā ir gandrīz vienāds ar skābekļa trūkumu. Vien iedomājaties, kā gan izskatās cilvēka muskuļu audi, ja tie nesaņem pietiekami daudz dzīvībai nepieciešamā skābekļa? Cilvēkam, kura audi ir “badā”, pat staigāšana var kļūt par grūtu un nogurdinošu darbību [5]. Mūsu ķermenis cenšas pielāgoties skābekļa trūkumam, tādēļ, sirdsritms paliek straujāks (lai spētu apgādāt audus ar skābekli – asinīm ar hemoglobīna deficītu jāplūst biežāk), un elpas trūkums rodas pat ikdienišķu aktivitāšu laikā. Elpas trūkums var būt viena no svarīgākajām pazīmēm, kas mums ziņo par dzelzs deficītu [6]. Citas nozīmīgas pazīmes ir ādas sausums un dažādas izmaiņas, kas tajā notiek, mīksti, lūstoši nagi, matu lūšana, vājums un to izkrišana [6,7].

Dzelzs deficīts var izraisīt arī biežāku infekciju “noķeršanu”. Ir zināms, ka dzelzs ir nepieciešams pilnvērtīgai imūnsistēmas darbībai [8].

Svarīgs arī bērniem

Grūtniecības laikā ir ļoti svarīgi nodrošināt pietiekamu dzelzs līmeni, jo tā deficīts var ne tikai pasliktināt grūtnieces pašsajūtu, bet arī traucēt augļa attīstībai. Agrīnā zīdaiņa vecumā dzelzs nepieciešamība palielinās 4.–6. dzīves mēnesī, sasniedzot 0,7–0,9 mg / kg dienā, tā tas turpinās līdz viena gada vecumam. Vecuma posmā no 1 līdz 6 gadiem dzelzs nepieciešamība dubultojas [5].

Tiek lēsts, ka katru gadu aptuveni 600 miljoni pirmsskolas un skolas vecuma bērni saslimst ar anēmiju. Ja pieauguša cilvēka organisms var pielāgoties dzelzs deficītam – bērnus tas var ietekmēt pat neatgriezeniski. Anēmija var nelabvēlīgi ietekmēt bērna augšanu un attīstību, samazināt garīgās un fiziskās spējas, pieaug risks saslimt ar citām slimībām. [9].

Lielisks tandēms – dzelzs un vitamīns C

Neatkarīgi no tā, cik daudz dzelzs tiek uzņemts ar pārtikas palīdzību, ļoti svarīgi ir faktori, kas uzlabo vai pasliktina tā absorbciju. Ir zināms, ka polifenoli (atrodami augļos, dārzeņos, riekstos), kalcijs, fitīnskābe (atrodama graudos) pasliktina dzelzs uzsūkšanos. Dzelzs uzsūkšanos organismā veicina C vitamīns, veidojot savienojumu, kas veido šķīstošu un vieglāk absorbējamu savienojumu ar dzelzi [5].

Zviedrijas pētījumā konstatēts, ka, papildinot pārtiku ar 100 mg C vitamīna, dzelzs absorbcija uzlabojas pat par 67 % [10]. Tādēļ, izvēloties dzels uztura bagātinātāju, vislabāk izvēlēties tādu, kura sastāvā ir vitamīns C. Šadā gadījumā vēlamo efektu ir iespējams sasniegt labāk un ātrāk.

Par dzelzs bisglicinātu un Ferrochel®

Dzelzs bisglicināts – tā ir dzelzs forma, kurā dzelzs jons ir cieši saistīts ar divām aminoskābes glicīna molekulām. Šī forma ir izturīgāka un nesadala dzelzs vielas uzņemšanas laikā – tādēļ, tā neizraisa nelabvēlīgu ietekmi uz kuņģa-zarnu traktu.

Pētījumi rāda, ka bisglicināts ir efektīva dzelzs forma. 2019. gada pētījumā, kas publicēts Cochrane datu bāzē, piedalījās bērni vecumā no 1 līdz 13 gadu vecumam ar dzelzs deficīta anēmiju. Tika pētīts, kura forma ir efektīvāka – dzelzs bisglicināta vai dzelzs (III) hidroksīda polimaltozes komplekss. Atzinumi liecina, ka dzelzs bisglicināts bija efektīvāks, ievērojami palielinot feritīna un MCH (vidējo eritrocītu hemoglobīna) līmeni [11].

Kas attiecas uz anēmijas ārstēšanu, grūtniecības laikā tas kļūst par galveno izaicinājumu, jo grūtnieču gremošana ir īpaši jutīga. Ārstēšanai izmantotais dzelzs (II) fumarāts biežāk kā dzelzs bisglicināts izraisa biežāku nelabuma sajūtu, vemšanu, aizcietējumu un vēdera pūšanos. [12].

ECOSH dzelzs bisglicināts Ferrochel® ir patentēta dzelzs formula, kuru kuņģa-zarnu trakts panes ļoti labi, neizraisot aizcietējumu un nekairinot kuņģi. Viena kapsula satur 27 mg elementārā dzelzs. ECOSH dzelzs bisglicināts Ferrochel® ir drošs lietošanai grūtniecēm, sievietēm zīdīšanas laikā, pusaudžiem un pieaugušajiem.

Rakstu sagatavojis ārsts.

Izmantotā literatūra:

  1. https://www.rsc.org/periodic-table/element/26/iron
  2. Food and Nutrition Board of the Institute of Medicine. Iron in: Dietary reference intakes for vitamin A, vitamin K, arsenic, boron, chromium, copper, iodine, iron, manganese, molybdenum, nickel, silicon, vanadium, and Zinc. National Academy Press, Washington DC, 2000; p. 339. (ASV)
  3. Johnson S, Lang A, Sturm M, O’Brien SH. Iron Deficiency without Anemia: A Common Yet Under-Recognized Diagnosis in Young Women with Heavy Menstrual Bleeding. J Pediatr Adolesc Gynecol 2016; 29:628. (ASV)
  4. From the Centers for Disease Control and Prevention. Iron deficiency–United States, 1999-2000. JAMA 2002; 288:2114. (ASV)
  5. Abbaspour N, Hurrell R, Kelishadi R. Review on iron and its importance for human health. J Res Med Sci. 2014;19(2):164‐174. (Šveice)
  6. Lopez A, Cacoub P, Macdougall IC, Peyrin-Biroulet L. Iron deficiency anaemia. Lancet. 2016;387(10021):907‐916. doi:10.1016/S0140-6736(15)60865-0 (Francija)
  7. Trost LB, Bergfeld WF, Calogeras E. The diagnosis and treatment of iron deficiency and its potential relationship to hair loss. J Am Acad Dermatol. 2006;54(5):824‐844. doi:10.1016/j.jaad.2005.11.1104 (ASV)
  8. Dhur A, Galan P, Hercberg S. Iron status, immune capacity and resistance to infections. Comp Biochem Physiol A Comp Physiol. 1989;94(1):11‐19. doi:10.1016/0300-9629(89)90776-7 (Francija)
  9. De‐Regil  LM, Jefferds  MED, Sylvetsky  AC, Dowswell  T. Intermittent iron supplementation for improving nutrition and development in children under 12 years of age. Cochrane Database of Systematic Reviews 2011, Issue 12. Art. No.: CD009085. DOI: 10.1002/14651858.CD009085.pub2. (Kanāda)
  10. Hallberg L, Hulthén L. Prediction of dietary iron absorption: an algorithm for calculating absorption and bioavailability of dietary iron [published correction appears in Am J Clin Nutr 2000 Nov;72(5):1242] [published correction appears in Am J Clin Nutr 2001 Aug;74(2):274] [published correction appears in Am J Clin Nutr. 2006 Nov;84(5):1253]. Am J Clin Nutr. 2000;71(5):1147‐1160. doi:10.1093/ajcn/71.5.1147 (Zviedrija)
  11. Name JJ, Vasconcelos AR, Valzachi Rocha Maluf MC. Iron Bisglycinate Chelate and Polymaltose Iron for the Treatment of Iron Deficiency Anemia: A Pilot Randomized Trial. Curr Pediatr Rev. 2018;14(4):261‐268. doi:10.2174/1573396314666181002170040 (Brazīlija).

Atbildēt