Noslēpumainākais vitamīns 

Tiek uzskatīts, ka D vitamīns, zinātnieku un ārstu vidū ir viens no noslēpumainākajiem vitamīniem. Bioķīmijā tas ir vairāk pazīstams kā prohormons, nevis kā vitamīns. Tas nozīmē, ka mūsu ķermenis šo vitamīnu pārvērš par hormonu. Cilvēka organismā ir divas svarīgas D vitamīna formas: ergokalciferols (D2 vitamīns) un holekalciferols (D3 vitamīns).

Jau diezgan sen ir zināms, ka D vitamīns ir svarīgs kalcija absorbcijai un metabolismam, kaulu augšanai, novērš osteoporozi un samazina lūzumu risku. Tomēr, arvien vairāk tiek runāts par citām D vitamīna labvēlīgajām īpašībām – tas regulē imūnsistēmas funkciju, veicina šūnu augšanu. D vitamīna receptori ir atrodami sirds un asinsvadu sistēmas orgānos, plaušās, aizkuņģa dziedzerī, kaulos, ādā un reproduktīvās sistēmas orgānos.

Ar pārtiku mēs saņemam tikai apmēram 10 procentus no mūsu ķermenim nepieciešamā D vitamīna daudzuma [1].

D vitamīna nepietiekamības iemesli

Visizplatītākais D vitamīna deficīta cēlonis ir – tā nepietiekama uzņemšana ar pārtikas palīdzību, un tā absorbcija kuņģa-zarnu traktā, kā arī, pārāk maz saules iedarbības. Citi cēloņi, kurus ir grūtāk noskaidrot, ir palielināts aknu katabolisms, samazināta D vitamīna iekšējā ražošana un apstrāde. Pastāv arī situācijas, kad mērķa orgāni, tie, kuriem ir D vitamīna receptori, nav jutīgi pret to un, lai gan organismā ir pietiekami daudz vitamīna, orgāni “nereaģē”, kā vajadzētu. Diemžēl, šos iemeslus nevar noskaidrot ar parastām, sabiedrībā peejamām analīzēm [2].

Riska faktori

Cilvēki, kuriem ir lielāks D vitamīna deficīta risks:

  • Gados vecākiem pacientiem – biežāk atrodas telpās.
  • Tiem, kuri dzīvo ziemeļu platuma grādos – zemāka saules iedarbība.
  • Tumšādainiem cilvēkiem.
  • Cilvēkiem ar aptaukošanos.
  • Zāļu lietošana, kas maina D vitamīna metabolismu, piemēram: fenitoīns.
  • Cilvēki, kuri atrodas stacionārās iestādes (hospitalizēti pacienti).
  • Institucionalizēti cilvēki.
  • Tiem, kuri maz atrodas saulē vai ģērbjas apģērbā, kas nelaiž cauri saules starus.
  • Pacienti ar osteoporozi.
  • Pacienti ar zarnu slimībām: celiakija, zarnu iekaisuma slimības (Krona slimība, čūlainais kolīts) [2, 3, 4, 5].

Protams, arī cilvēki ar paaugstinātu D vitamīna vajadzību, piemēram, grūtnieces, augoši bērni un sievietes pēc menopauzes, ir pakļauti riskam [5, 6].

Kā mēs jūtamies, ja trūkst D vitamīna?

Cilvēki ar vieglu D vitamīna deficītu parasti nejūt nekādus simptomus vai izjūt nespecifiskus simptomus (nogurums, slikts garastāvoklis, matu izkrišana, traucēta brūču dzīšana). Ja D vitamīna deficīts ir ļoti liels un rodas sekundāras izmaiņas parathormonā – samazinās kaulu masa, palielinās lūzumu risks. Kauli demineralizējas (zaudē nepieciešamās minerālvielas). Bērniem attīstās rahīts. Simptomi, kas saistīti ar samazinātu kaulu blīvumu, ir sāpes kaulos, muskuļu vājums un grūtības staigāt [1]. Tiek uzskatīts, ka ilgstošas, nespecifiskas muskuļu sāpes, kas saistītas ar kaulu stāvokli, nav saistītas ar D vitamīna deficītu [7].

Cita D vitamīna ietekme

Pētnieki arvien vairāk runā par to, ka D vitamīna deficīts var būt saistīts ar vēža saslimšanām. PVO darbinieku grupa veica pētījumu 5706 pacientiem ar taisnās zarnas vēzi, un 7107 kontroles pacientiem, un atklāja saikni starp D vitamīna deficītu un taisnās zarnas vēzi.  [8]. 2016. gadā tika publicēts vairāku valstu pētījums, kurā tika konstatēts, ka ģenētiski zemāks D vitamīna līmenis ir saistīts ar olnīcu vēzi un ka, saglabājot augstāku D vitamīna līmeni organismā, daudzos gadījumos var samazināt šī grūti diagnosticējamā un ārstējamā vēža sastopamību [9].

Lai gan ir zināms, ka D vitamīns ietekmē mūsu imūnsistēmu, nav pilnīgi skaidrs, kāda veidā un cik lielā mērā. Ir pierādīts, ka D vitamīna uzņemšana nesamazina augšējo elpceļu infekcijas veseliem cilvēkiem [1]. Tomēr tiek uzskatīts, ka šī vitamīna deficīts ir saistīts ar autoimūnām slimībām: 1. tipa cukura diabēts, multiplā skleroze, zarnu iekaisuma slimība [10, 11, 12].

 

Rakstu sagatavojis ārsts.

Izmantotā literatūra:

  1. https://www.drugs.com/vitamin-d.html
  2. “Vitamin D deficiency in adults: Definition, clinical manifestations, and treatment” © 2020 UpToDate
  3. Thomas MK, Lloyd-Jones DM, Thadhani RI, et al. Hypovitaminosis D in medical inpatients. N Engl J Med. 1998;338(12):777-783. doi:10.1056/NEJM199803193381201 (ASV)
  4. Wortsman J, Matsuoka LY, Chen TC, Lu Z, Holick MF. Decreased bioavailability of vitamin D in obesity [published correction appears in Am J Clin Nutr. 2003 May;77(5):1342]. Am J Clin Nutr. 2000;72(3):690-693. doi:10.1093/ajcn/72.3.690 (ASV)
  5. Czernichow S, Fan T, Nocea G, Sen SS. Calcium and vitamin D intake by postmenopausal women with osteoporosis in France. Curr Med Res Opin. 2010;26(7):1667-1674. doi:10.1185/03007995.2010.483658 (Franicjja)
  6. van der Meer IM, Karamali NS, Boeke AJ, et al. High prevalence of vitamin D deficiency in pregnant non-Western women in The Hague, Netherlands. Am J Clin Nutr. 2006;84(2):350-469. doi:10.1093/ajcn/84.1.350 (Nīderlande)
  7. Plotnikoff GA, Quigley JM. Prevalence of severe hypovitaminosis D in patients with persistent, nonspecific musculoskeletal pain. Mayo Clin Proc. 2003;78(12):1463-1470. doi:10.4065/78.12.1463 (ASV)
  8. IARC. Vitamin D and Cancer. IARC Working Group Reports Vol.5, International Agency for research on Cancer, Lyon. November 2008. http://www.iarc.fr/en/publications/pdfs-online/wrk/wrk5/Report_VitD.pdf (Accessed on December 01, 2016).
  9. Ong JS, Cuellar-Partida G, Lu Y, et al. Association of vitamin D levels and risk of ovarian cancer: a Mendelian randomization study. Int J Epidemiol. 2016;45(5):1619-1630. doi:10.1093/ije/dyw207 [Eiropa, ASV, Austrālija]
  10. Mokry LE, Ross S, Ahmad OS, et al. Vitamin D and Risk of Multiple Sclerosis: A Mendelian Randomization Study [published correction appears in PLoS Med. 2016 Mar;13(3):e1001981. Goltzman, David [added]]. PLoS Med. 2015;12(8):e1001866. Published 2015 Aug 25. doi:10.1371/journal.pmed.1001866 (Amerika, Kanāda, Anglija)
  11. Del Pinto R, Pietropaoli D, Chandar AK, Ferri C, Cominelli F. Association Between Inflammatory Bowel Disease and Vitamin D Deficiency: A Systematic Review and Meta-analysis. Inflamm Bowel Dis. 2015;21(11):2708-2717. doi:10.1097/MIB.0000000000000546 (JAV)
  12. Cooper JD, Smyth DJ, Walker NM, et al. Inherited variation in vitamin D genes is associated with predisposition to autoimmune disease type 1 diabetes. Diabetes. 2011;60(5):1624-1631. doi:10.2337/db10-1656 (Anglija)

Atbildēt